Drošs pakalpojums

• Higiēnas prasības kosmētiskajiem kabinetiem

  PROFESIONĀLS skaistumkopšanas pakalpojums = DROŠS pakalpojums 

  Dace Brante,

  Mag. Paed., skaistumkopšanas speciāliste (kosmetoloģijā), profesionālās izglītības skolotāja, Rīgas Kosmētikas skola

  Drošības aspekts šodien ir aktuāls gan politiskajā, gan sociālajā, gan profesionālajā dienaskārtībā. Arī skaistumkopšanas sfērā kopš 2011. gada, kad Eiropas patērētāju asociācija ANEC, veicot patērētāju aptauju skaistumkopšanas sfērā Eiropā, secināja, ka Eiropas Savienības ietvaros skaistumkopšanas pakalpojumu industrijā pastāv ļoti lielas atšķirības un izpratnes par droša un kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, vārdam DROŠĪBA šobrīd gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Eiropas līmenī teju teju tiks pieņemts „Skaistumkopšanas salonu pakalpojumu standarts”, kas ietvers prasības un ieteikumus drošai un kvalitatīvai skaistumkopšanas salona pakalpojumu sniegšanai. Arī Latvijas Nacionālā darba grupa Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas vadībā aktīvi piedalījās šī standarta veidošanā.

  Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pakalpojuma drošība un kvalitāte ir krietni augstākā līmenī. Mūsu skaistumkopšanas pakalpojumu veicēji profesionāli tiek vērtēti augstāk par citu Eiropas dalībvalstu kolēģiem. Taču te der atgādināt profesionalitātes jēdziena būtību, lai saprastu, ka arī mums vēl ir daudz darāmā pakalpojuma drošības un kvalitātes uzlabošanā. Ir vispārpieņemts, ka labam profesionālim piemīt ne tikai plašas, bet arī dziļas zināšanas, izcilas prasmes un nemainīgi augstu attieksme pret veicamo darbu, klientu, kolēģiem. Tas nenoliedzami ir daudz, bet vai viss, lai dēvētu sevi par profesionāli? Un te gribu minēt novērojumu, kas visspilgtāk, manuprāt, raksturo problēmas būtību. Ikgadējā Baltic Beauty izstādē teju vai katrā stendā var redzēt aktīvu profesionalitātes paraugsstundu. Mezodiegu, filleru, mikropigmentācijas, karboksiterapijas, vaksācijas, masāžas procedūras – tas viss notiek vienuviet. Jautājot, kas veic procedūras, atbilde ir tikai viena – profesionālis. Taču mani nekad nepamet jautājums, vai tiešām profesionālis veiktu augsta riska procedūras apstākļos, kur ir ļoti daudz riska faktoru no higiēnas viedokļa? Domāju, ka īsts profesionālis ir tas, kurš pirmajā vietā un augstāk par peļņas un mārketinga interesēm vienmēr liks drošību – klineta un savu. Un drošība ietver sevī ne tikai tehniski pareizi, virtuozi izpildītu procedūru. Drošība – tas, pirmkārt, ir jautājums par higiēnu, kas šodien ir kļuvi ļoti aktuāls, pateicoties daudz invazīvu un arī aparāttehnoloģisku metožu ienākšanai skaistumkopšanā. Ja no nemākulīgi izpildītas procedūras drošība ir apdraudēta tikai klientam, tad no higiēnas neievērošanas apdraudējumam ir pakļauti daudz vairāk cilvēku, tai skaitā arī pats speciālists. Runa ir par infekcijas slimību risku. Un šajā ziņā Latvijā statistika nav glaimojoša. Joprojām ir tendence pieaugt tieši to infekcijas slimību skaitam, kuru pārnesē atbildība ir jāuzņemās arī skaistumkošanas industrijas pārstāvjiem. Tā, piemēram, HIV inficēto jauno gadījumu skaita ziņā Latvija ieņem otro vietu Eiropas Savienības valstu vidū (Pasaules Veselības Organizācijas dati). Šobrīd Latvijā ir reģistrēti aptuveni 40 000 HIV infekcijas nēsātāju. Vidēji gadā tiek reģistrēti ap 300 jauni saslimšanas gadījumi. Arī B un C hepatīta jaunu atklāto gadījumu skaits gadā ir vidēji ap 100 cilvēkiem.

  Šobrīd higiēnas prasības kosmētiķiem reglamentē divi likumi:

  • Epidemioloģiskās drošības likums.
  • Atkritumu apsaimniekošanas likums.

  Ministru Kabineta noteikumi:

  • Nr. 302 par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus,
  • Nr. 484 par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību,
  • Nr. 494 par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm,
  • Nr. 642 par profesionālo darbību ierobežojošo infekcijas slimību sarakstu), starp kuriem vistiešāk higiēnas prasības nosaka  MK noteikumi
  • Nr. 22 ,,Par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”, kas pieņemti 2001. gadā. Tieši šie noteikumi šobrīd kalpo par pamatu Veselības Inspekcijas veiktajām pārbaudēm skaistumkopšanas salonos.

  Pēc Veselības Inspekcijas un nozares ekspertu ierosinājuma, balstoties uz infekcijas slimību pieaugošo risku, Veselības Inspekcijas kontroles datiem, nozares attīstības tendencēm, jaunu tehnoloģiju, invazīvu procedūru ienākšanu kosmētiķa ikdienā, kā arī uz ES Eiropas skaistumkopšanas pakalpojumu Standartu EN 16708: 2016 „Beauty salons services”, šī gada laikā ir gaidāmas izmaiņas esošajos MK noteikumos Nr.22 ,,Par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem”. Šobrīd apstiprināšanai Ministru Kabinetā ir iesniegts jauns noteikumu projekts „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”, kas apvienos un papildinās  divu spēkā esošu Ministru kabineta noteikumu prasības – “,,Par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem (Nr.22) un MK noteikumus ,,Par higiēnas prasībām frizētavām” (Nr.71). Projekta mērķis ir mazināt infekciju slimību risku un nodrošināt drošākus skaistumkopšanas pakalpojumus patērētājiem. Lai to sasniegtu, jau esošo noteikumu prasības ir papildinātas ar jaunām.

  Noteikumu projektā ir noteiktas detalizētākas prasības instrumentu apstrādei. Ir precīzi nodefinēts, ko nozīmē augsta, vidēja un zema līmeņa instrumentu inficēšanas risks, kas ļaus noteikt pie kādas inficēšanās grupas pieder katrs no izmantojamiem instrumentiem. Atbilstoši tam ir noteiktas arī  augstas, vidējas un zemas dezinfekcijas prasības, kā arī norādīts, kādos gadījumos katra no tām piemērojama.

  Šobrīd esošie normatīvie akti nereglamentē to skaistumkopšanas pakalpojumu veicēju darbību, kas savus pakalpojumus veic klienta dzīvesvietā. Jaunajā noteikumu projektā šāds pakalpojuma veids tiek nodefinēts kā mobilais pakalpojums un tam ir noteiktas atbilstošas higiēnas prasības, kā arī aizliegumi. Piemēram, mobilā pakalpojuma veicējs nedrīkstēs veikt augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumus – tādus, kas rada augstu inficēšanās risku, ādu mērķtiecīgi pārdurot vai iegriežot, citādi traumējot, vai ievadot organismā instrumentu vai svešķermeni.

  Lai veicinātu izpratni par pareizu telpu un aprīkojuma uzturēšanu, projektā ir detalizēti noteiktas prasības pakalpojumu sniegšanas telpu un to aprīkojuma uzturēšanai, nosakot, ka pakalpojumu sniedzējam būs jāizstrādā aprīkojuma, kā arī instrumentu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas plāns, jo saskaņā ar Inspekcijas datiem par veiktajām kontrolēm 2014.- 2016.gadā, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem konstatēts liels pārkāpumu skaits sterilizācijas un dezinfekcijas prasību nodrošināšanā. Lai atvieglotu šā plāna sastādīšanu, noteikumu pielikumā tiks izveidots paraugplāns.

  Projektā ir noteiktas arī prasības bīstamo atkritumu apsaimniekošanai. Tās balstās uz MK noteikumiem Nr. 302 un Nr. 484, kas nosaka, kādi atkritumi ir klasificējami kā bīstami un kāda ir to apsaimniekošanas kārtība. Arī kosmētiķa praksē ir bīstamie atkritumi kā, piemēram, vienreizlietojamās adatas. Saistošie noteikumi paredz kārtību, ka bīstamo atkritumu radītājam ir jāuzglabā atkritumi speciālās drošās tvertnēs un jānodod tie apsaimniekot sertificētam bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, ar kuru ir noslēgts līgums. Šodienas realitāte rāda, ka bīstamos atkritumums rada visi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, pareizu to uzglabāšanu realizē tikai daļa, bet uz līguma pamata veidotu sadarbību ar atkritumu apsaimnniekošanas uzņēmumu realizēt ļoti niecīga daļa.

  Kopumā jāteic, ka jaunais MK noteikumu projekts, lai arī ir papildināts ar vairākām jaunām prasībām, sniegs lielāku skaidrību un vienotu izpratni higiēnas jautājumos, kur līdz šim ir bijušas dažādas interpretācijas gan speciālistu vidū, gan speciālistu un Veselības Inspekcijas inspektoru savstarpējā saskarsmē. Vienota, noteikumos nostiprināta izpratne par higiēnu vairos drošus skaistumkopšanas pakalpojumus un vairos mūsu vidū īstus profesionāļus, kuri klienta un savu drošību vienmēr liks pirmajā vietā.

  
   

  
   

• Nodokļu labirintos T. Bernhardes prezentācija 09.03.2024.

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  
  

  

  

  

  

• Vadlīnijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem

  Veselības inspekcija ir izstrādājusi labas prakses rekomendācijas (vadlīnijas) skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem par higiēnas prasībām atbilstošu darba vides iekārtošanu un uzturēšanu, pakalpojumu sniegšanu, kā arī sniegti plaši skaidrojumi par dezinfekcijas un sterilizācijas veikšanas kārtību.

  

  Ar vadlīnijām var iepazīties šeit:
   

• Ministru kabineta 09.10.2018. noteikumi Nr.631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”

  Ar š.g. 19.oktobri stājās  spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 631 „Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”(09.10.2018.).

  

  Ar pilnu dokumenta tekstu varat iepazīties šeit:

• Pats sev grāmatvedis

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

  

Pievienotie faili: